Ziemas “zelts” dārznieka pieliekamajā: Kāpēc neizmest to, kas noderēs pavasarī?
Kamēr ārā valda sals un dārzs atpūšas zem sniega segas, pieredzējuši un tālredzīgi dārzkopji nesnauž. Šis ir ideāls laiks, lai bez papildu izmaksām sagatavotu augstvērtīgu, organisku mēslojumu nākamajai sezonai.
Daudzi pat neaizdomājas, ka ikdienas virtuvē rodas milzīgs daudzums vērtīgu resursu, kas visbiežāk nonāk atkritumu tvertnē, lai gan patiesībā tie ir īsti vitamīnu kokteiļi jūsu augiem.
Mēs runājam par pārtikas atliekām, kas satur koncentrētu enerģiju un mikroelementus. Kāpēc tērēt naudu dārgai dārza ķīmijai, ja jūs varat nodrošināt savas dobes ar pilnīgi dabīgām vielām? Šeit būs pieci pārbaudīti veidi, kādus “atkritumus” ir vērts sākt krāt jau šodien.
1. Tējas lapas – augsnes struktūras uzlabotājs
Izdzertās tējas biezumi ir daudz vērtīgāki, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā. Tējas lapas kalpo kā lielisks organiskais papildinājums, kas padara zemi irdenāku, uzlabo gaisa cirkulāciju pie saknēm un piegādā augsnei slāpekli. Praktisks padoms: Ja vēlaties tējas biezumus uzglabāt līdz pavasarim, tie noteikti ir rūpīgi jāizžāvē uz papīra vai apkures radiatora. Mitras tējas lapas slēgtā traukā var sapelēt, tāpēc sausums ir galvenais noteikums. Žāvētu tēju pavasarī var izmantot kā mulču vai iestrādāt tieši augsnē ap istabas augiem un dobēs.
2. Olu čaumalas – dabīgs kalcija avots
Olu apvalks sastāv gandrīz tikai no kalcija karbonāta, kas ir vitāli nepieciešams daudzām dārza kultūrām. Kalcijs palīdz veidot spēcīgu šūnu struktūru, kas ir īpaši svarīgi tomātiem, lai novērstu virsotnes puvi, kā arī kartupeļiem un kauliņaugļiem, piemēram, plūmēm un ķiršiem. Sagatavošana: Lai čaumalas būtu drošas uzglabāšanai un augi tās spētu ātrāk uzsūkt, tās vispirms ir jānoskalo no olbaltuma atliekām, jāsadrupina un vēlams pusstundu pakarsēt cepeškrāsnī. Karstums ne tikai dezinficē, bet arī padara čaumalas trauslākas, ļaujot tās samalt smalkā pulverī, kas augsnē iedarbosies nekavējoties.
3. Banānu mizas – kālija un fosfora krātuve
Banāni ir slaveni ar savu augsto kālija saturu, un lielākā daļa šī elementa atrodas tieši mizā. Kālijs un fosfors ir atbildīgi par krāšņu ziedēšanu, spēcīgu sakņu sistēmu un augļu garšas kvalitāti. Kā izmantot: Žāvētas un sasmalcinātas mizas ir lielisks papildinājums kompostam vai tieši stādīšanas bedrītēm. Taču tām ir vēl viena funkcija – mizu uzlējums. Ja mizas mērcē ūdenī, iegūto šķidrumu var izmantot kā dabisku pesticīdu, kas palīdz atvairīt laputis un citus nelūgtus viesus. Ziemā mizas vislabāk ir sagriezt strēmelītēs un izžāvēt, līdz tās kļūst cietas un tumšas.
4. Sīpolu mizas – augsnes veselībai un aizsardzībai
Sīpolu mizas satur flavonoīdus un fitoncīdus, kas darbojas kā dabīgas antibiotikas augsnei. Tās ne tikai baro augus ar retiem mikroelementiem, bet arī dezinficē zemi. Lietošana: Dārznieki iesaka sauju sīpolu mizu likt tieši iedobēs, stādot kartupeļus vai gurķus – tas aizbiedē zemesvēžus un citus kaitēkļus. Savukārt mizu novārījums ir neaizvietojams līdzeklis telpaugu un dārza stādu miglošanai, ja uzmetušies tīklērces vai citi parazīti. Ziemā šīs mizas aizņem pavisam maz vietas – vienkārši glabājiet tās papīra maisiņā sausā vietā.
5. Kartupeļu mizas – enerģija sakņu sistēmai
Kartupeļu mizas ir bagātas ar cieti, glikozi un vitamīnu C. Šis “kokteilis” ir īpaši ieteicams ogulājiem, piemēram, upenēm un jāņogām, jo ciete veicina lielu un saldu ogu veidošanos. Uzglabāšanas metodes: Atšķirībā no citiem veidiem, kartupeļu mizas ziemā var saglabāt divos veidos: izžāvējot tās līdz kraukšķīgumam vai vienkārši sasaldējot. Pavasarī šīs mizas var iestrādāt augsnē ap krūmiem vai pievienot komposta kaudzei, kur tās ātri sadalīsies, sniedzot saknēm nepieciešamo enerģijas lādiņu tūlītējai augšanai.
